Ūdenskrituma apraksts
Abavas rumba ir otrs platākais Latvijas ūdenskritums un viens no populārākajiem dabas objektiem Latvijā.
Augstums: 1 metrs
Platums: 30 - 35 metri
Ģeoloģiskais apraksts: Pļaviņu svītas dolomīti. Vienas pakāpes ūdenskritums - ieslīps, kāpņveida. Pārkares nav. Zem ūdenskrituma ap 1 metru dziļa bedre.
Stāvoklis ziemā: Liels ūdens caurplūdums. Palu laikā, kad upē ļoti augsts ūdens līmenis, atgādina stāvu krāci.
Vide un pieejamība: Krāšņs, ainavisks dabas objekts jebkurā gadalaikā. Viegli pieejams no Sabiles - Rendas lielceļa.
Pirmās ziņas: Grewingk C. Geologie von Liv- und Kurland mit Inbegriff einiger angrenzenden Gebiete (Dorpat, 1861). Tajā minēts, ka ir ūdenskritums Zabelnfall (Sabiles ūdenskritums).
Citas ziņas: Abavas rumba ir otrs platākais ūdenskritums Latvijā. Taču nereti pārspīlēts rumbas augstums, norādot, ka tas ir 2 vai 2,5, vai pat 3 metri. Jāteic, ka ūdenskritums nav kļuvis manāmi zemāks laika gaitā - pat visvecākajos, vairāk nekā simts gadus senos, fotoattēlos tas izskatās apmēram tikpat augsts kā mūsdienās.
Kāds iemesls ūdenskrituma augstuma visai biežajiem pārspīlējumiem? Vai tas šķiet augstāks, nekā ir patiesībā? Diez vai - jo šis ir objekts, kuram var pieiet tuvu klāt, aplūkot no visām pusēm, vasarā pat bradāt pa tā augšmalu un peldēties zem tā. Drīzāk gribēts uzdot vēlamo par esošo, iespējams, pabaidīt ūdenstūristus. Bet varbūt iemesls ir arī tas, ka ūdenskrituma daudzie aprakstītāji to nekad nav mērījuši, bet paļāvušies uz acumēru.
Upe kļūst dziļāka 220 metrus lejpus rumbas, 100 metrus no Rumbkalnu mājām Abavā atrodas īpatnēja vieta - tāds kā ezers, saukts par Plateni: tas ir 90 līdz 110 metrus plats, 150 metrus garš, līdz 6,4 metrus dziļš upes posms (1992.gada mērījumi). Domājams, tā ir visdziļākā vieta Abavā.
Pie Abavas labā krasta izveidojusies maza atteka, kas apmetot nelielu loku, veido Čigānu salu jeb Sniķera kalvu. Interesanti, ka pazīstamais vietvārdu pētnieks Juris Plāķis grāmatā Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi (1936) minējis Sniķerrumbu, kas, domājams, ir kādreiz lietots vietējs Abavas rumbas nosaukums. Tā atrodas pie Sniķera kalvas, bet Abavas kreisajā krastā ir Sniķeru mājas. Turpat minēta arī mežķiņrumb, kas varētu būt kāda cita straujtece lejpus Abavas rumbas. Taču par Mežķiņrumbu varētu būt nodēvēta arī krāce Kaķu rumba, kas atrodas Abavā pie Sventes, ap 1,5 km lejpus Abavas rumbas.
Lejpus Abavas rumbas upē ir strauja vieta - Lašu brasls. K.Vētras ceļvedī Abavas krastos (1959) tas raksturots šādi: "Šī krāce ir bīstama koku pludinātājiem un braucējiem mazlaiviņās." Un tā patiešām ir. Upes labajā krastā pie Lašu brasla novietots piemiņas akmens ar uzrakstu: "Draugi zuda skumīgā miglā, upes līkumu līkumos." Tas veltīts 1969.gada pavasara palos (uz akmens gan 1978.gada 31.marts) noslīkušajiem ūdenstūristiem.
Abavas rumba vienmēr bijis nopietns šķērslis satiksmei pa upi. Bieži vien tā bijusi vieta, līdz kurienei vai arī, no kurienes sākot, ir braukts pa Abavu. Ja plosti bijuši jālaiž pāri rumbai, nācis īpaši nopūlēties. ".. Apturam pie Abavas rumbas. Ūdens līmenis zems, un koku pludinātāji sakrāvuši lielu lielu baļķu sprostu, lai saspiestu ūdeni vienkopus. Pa šauru spraugu baļķi skrien strauji lejā, ceļā atsizdamies pret plieņa krāces šķautnēm," stāsta kāds K.P. rakstā Pa Kurzemes Šveici. Ceļotāja vērojumi (Kurzemes Vārds, 1938).
Jau 19.gadsimta beigās no Sabiles līdz rumbai (augšpus ūdenskritumam) kursējis mazs tvaikonītis Puck, kas "pa vasaras laiku zaļumu viesus izvadā uz šo saliņu" [domāta Čigānu sala] (žurnāls Austrums, 1894).
Abavas rumba ir ļoti skaista vieta, tāpēc daudz fotografēta, pārsvarā no labā krasta, un tās attēli bieži publicēti dažādos preses izdevumos un tūrisma ceļvežos. Sevišķa uzmanība rumbai pievērsta 1936.gada jūnijā, kad to apmeklējis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, un daudzās avīzēs tūlīt pat bija skatāmi fotoattēli, piemēram, ar parakstu "Tautas Vadonis pie Abavas rumbas".
(Aprakstam izmantota informācija no Grīnbergs A. Latvijas ūdenskritumi un krāces. // Trīsdesmit seši. - 2011.g.)
Grāmatu var nopirkt: klikšķini šeit
